Brīvdabas lomu spēle Šoguna ceļš
Pateicamies visiem spēlētājiem, kuri aktīvi ņēma dalību spēlē!
Paldies! Jūs bijāt lieliski!
Spēles pasaule bija veidota ar austrumu pieskaņu. Spēlētāji varēja iejusties samuraju, nindzju un geišu ādā. Tējas ceremonijas, goda dueļi, padomu prasīšana senču gariem, nelokāma uzticība savam kungam un slepenas, nervus kutinošas slēpšanās un lavīšanās pēc svarīga laupījuma, - tās ir lietas, kuras personāžs varēja izdzīvot spēles laikā.
Senču un dabas gari, pūķi un fantastiskas būtnes dzīvoja spēles pasaulē. Tie reizēm bija personāžam labvēlīgi, reizēm naidīgi, reizēm sniedza padomu, citreiz mēģināja piemānīt. Vieni gribēja, lai viņus atrod pēc slepenām norādēm, citi paši nāca ciemos.
Spēles ieroči bija koka zobeni (katanas un vakizaši) un mīkstināti šķēpi un vāles, loki ar bultām (ar mīkstiem galiem). Tiem, kas gribēja lietot spēles ieročus bija jāiziet pārbaude, kurā vērtēja paša ieroča drošību un tā lietotāja prasmi ar to apieties.
Apģērbs bija atkarīgs no lomas. Pārsvarā tie bija kimono līdzīgi apģērba gabali. Samurajiem un geišām - smalkāki, zemniekiem - vienkāršāki. Derēja arī sporta kimono bez klubu nozīmēm un reklāmas uzšuvēm. Vēdekļi, getas, vīraka kociņi un tējas krūzītes, visu droši varēja ņemt līdzi, lai labāk iejustos spēles pasaulē.
Ekonomikas principi spēlē bija balstīti uz zemniekiem un rīsa audzēšanu. Zemnieks bija vienīgais, kurš prata audzēt pārtiku, bet ēst gribējās visiem. Viens zemnieks varēja paēdināt vairākus citus personāžus. Gudrs zemnieks izaudzētos rīsu iemainīja pret priestera svētību vai samuraja aizsardzību. Bija paēdis un drošībā.
Spēlētāji uz spēli bija aicināti braukt individuāli vai pašu saorganizētās komandās. Spēles laikā bija iespēja apvienoties un dalīties pēc sirds patikas. Tas, kurš spēlē bija jūsu draugs un kurš - jūsu ienaidnieks bija atkarīgs no jūsu pašu darbības spēlē.
Ja Tev radušies jautājumi par lasīto, veido savu jautājuma pavedienu forumā